Un tā, jaunu iespaidu gūšanai, radošām idejām un iespaidiem, Fine Design dosies uz vienu no interesantākajām, no arhitektūras viedokļa, pilsētām – uz Barselonu. 

Protams, tā nevarēja neapburt mūs ar savu skaistumu, daudzveidību un piesātinātību. Bet šajā rakstā es nerakstīšu par gotiskā kvartāla krāšņumu un graciozitāti. Kā arī nerakstīšu par galveno pilsētas ievērojamāko vietu un vizītkarti – neatkārtojamām ēkām, ko radījis diženais arhitekts Antonio Gaudi. Taču nerakstīt par Gaudi neko, vienkārši nav iespējams, jo viņš vienmēr bija, ne tikai, visu atzīts arhitektūras dižgars, bet vēl viņš bija liels novators un tāda stila, kā modernisms pirmatklājējs. Radīja viņš ne tikai arhitektūras darbus, bet nodarbojās arī ar detalizētu interjera izstrādāšanu. Vēl viņš izstrādāja arī pašu mēbeļu priekšmetu dizainu. Un tieši par to, gribētos parunāt nedaudz sīkāk.

„Ar to pašu skrupulozumu, ar kādu arhitekts aplūkoja un izlaboja savu ēku plānus un maketus, viņš pastāvīgi pakļāva analīzes metodei un pilnveidošanai radītos mēbeļu priekšmetus un tādā veidā sasniedza daudz funkcionālākus un noturīgākus risinājumus” – es izlasīju stāvot Gaudi mājā-muzejā Guela parkā, izpētot plūstošās, es pat teiktu, autora projektētās, līstošās grezno krēslu, soliņu un atzveltņu formas. Lai varētu apskatīt visas viņa idejas, kas atrodas, lai cik arī dīvaini tas liktos, bet sēdekļu mugurpusē, gandrīz zem katra mēbeļu priekšmeta ievietots spogulis, lai neviens interesants elements nepazustu ieinteresētām acīm.

Viņa radītajām mēbelēm vajadzēja saplūst ar uzbūvēto telpu, adaptēties paredzētajām funkcijām un klienta vajadzībām. Tieši tādēļ šie priekšmeti ir tik unikāli un neatkārtojami, tāpat kā viņa radītā arhitektūra, kurā skaidri salasāms paša autora stils. Viņš nekad neatkārtojās un nebija nevienam līdzīgs. Tāds mākslas cilvēks nevar neapburt un neiespaidot ar savu radošo mākslu.

Viņa darbi nevar atstāt vienaldzīgu. Tās ir jaunas formas, it kā paņemtas un atjaunotas no pašas dabas. Taču, neskatoties uz visu savu oriģinalitāti, viņa mēbeļu priekšmeti ir absolūti ergonomiski un funkcionāli. Piemēram, Kalvetu mājas viesistabas mēbeles ir greznas un atbilst to paredzētai lietošanai – viesu uzņemšanai. Bet mēbeles, paredzētas kabinetiem, kas atradās tās pašas mājas pirmajā stāvā, ir ar precīzi izstrādātām formām un daudz funkcionālākas.

Tas liecina par to, ka celtniecības vēstures diženais arhitekts, pie kura vērsās Barselonas bagātākie cilvēki, nebija radošais bezprātis. Pat vairāk, viņš bija visai kautrīgs un noslēgts cilvēks. Istabu interjers, kurās viņš dzīvoja, bija ļoti atturīgs un vienkāršs, kurās no mēbelēm atradās tikai pirmās nepieciešamības priekšmeti. Bet, tā kā Antonio Gaudi bija ļoti ticīgs cilvēks, tad salīdzināt dažas no tām var ar mūka celli. Viņš vienmēr bija koncentrēts tikai vienam mērķim – galējā rezultāta sasniegšanai. Un vienīgais viņa prieks bija – nodarboties ar mākslu. Un tas ir brīnišķīgi, ka mums ir iespēja iepazīties, uzzināt un skatīt šādu diženu mantojumu, ko  mums atstājis ļoti talantīgais cilvēks Antonio Gaudi.